Notísia sira

News Cover

Despedida Ho Funsionáriu Reformadu Ministru Manetelu Hamonu Matawen

Dili, 30 Dezembru 2025 – Ministériu Transportes no Komunikasaun, halo despedida ho funsionáriu ne'ebé tama ona reforma nain 22 kompostu husi feto nain rua (2) no mane nain rua nulu (20), serimónia despedida ne'e halao iha salaun enkontru MTK Kaikoli Dili.

Funsionáriu hirak ne’e dedika sira nia an hodi servisu iha Ministériu Transportes no Komunikasaun durante tinan barak nia laran, funsionáriu sira ne’e halao servisu iha administrasaun direta, DNTT, no DNTM. 

Ho espresaun Ministru Manetelu hamonu matawen hodi agradese ba funsionáriu hirak ne’e tanba kontribui ona ba iha dezenvolvimentu nasional iha area transportes.

“Lori Ministériu nia naran hakarak agradese ba maun no mana sira, ho imi nia kontribuisaun iha diresaun ne’ebé imi hakna’ar an bele la’o ho di’ak, hanesan timor-oan iha ne’ebé deit ho idade oinsa ba mós, katua, ferik, klosan no labaraik ita kontinua kontribui dezenvolve ita nia rai tuir buat ne’ebé ita bele halo iha tempu reforma, lori ministériu nia naran hakarak hato’o apresiasaun ba imi nia kontribuisaun hotu, imi nia oan no beioan sira sente orgullu tanba imi bele kontribui ho imi nia idade reforma ona, sertifikadu apresisaun ne’ebé mak imi simu hanesan rekoñesimentu ida husi governu fó ba imi nia kontribuisaun durante dedika an nu'udar funsionáriu públiku. Ikus liu lori ministériu nia naran lori mos hau nia naran pesoal hau hakarak husu deskulpa ba, ha’u tenki rekoñese katak iha tinan rua nia laran mai asumi kargu hanesan ministru iha ha’u nia liafuan barak ne’ebé lolos ha’u labele hasai ba imi sira ne’ebé idade boot liu ha’u. ida ne’e laos ba imi maibé imi rona ha’u nia liafuan kroat balu tanba nemak ha’u tenki husu deskulpa, ha’u husu imi labele tau liafuan sira ne’e tau iha imi nia laran tanba ha’u hatene liafuan sira ne’ebé ha’u ko’alia ba imi ema mós sei ko’alia mai ha’u, nu’udar umanu tenki rekoñese katak buat hotu ne’be ita ko’alia balu laos buat hotu-hotu ne’e diak, ba imi nain  22 ha’u nia deskulpa ba imi. hanesan pesoal hanesan ministru no dirijente ministériu nia ami hato’’o deskulpa barak ba buat hotu ne’ebé la konsege halo ba imi durante imi servisu tinan barak nia laran” tenik Ministru Manetelu ho matawen.

Funsionáriu hirak ne’e hahú loron loron 5 Janeiru 2026 sei la ativa ona servisu iha Ministériu Transportes no Komunikasaun, Ministru Manetelu mós orienta ona dirijente sira atu buka funsionáriu permanente balu atu priense fatin mamuk ne’ebé mak mamuk hafoin funsionáriu reformadu nain ruan ulu resin rua husik hela sira nia fatin.

News Cover

Ministru Manetelu Lidera Enkontru Avaliasaun Dezempeñu Servisu Ba Administrasaun Direta No Indireta Ne’ebé Tutela Iha Mtk

Dili, 30 Dezembru 2025 – Atu taka tinan tuan 2025 ba tinan foun 2026 Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu Segunda ohin halo avaliasaun dezempeñu servisu ba administrasaun direta no indireta. 

Administrasaun Direta kompostu husi DNTT, DNTM,DNMO, DNSP, DNIC, DNAC, DNRH,DNA, DNOGF, GPPC, GIGTC, DGAF, DGTC no DNMG.no Administrasaun indireta kompostu husi APORTIL, TIC TIMOR, ANATL-EP, AACTL, no ANC.IP

Iha avalisaun ne’e administrasaun direta no indereta sira halo aprezentasaun ba sira nia progresu servisu durante tinan 2025.

Materia avaliasaun ba tinan ne’e kompostu husi mapa pesoál, dotasaun orsamentu alokadu kada kategória, impaktu programa no atividade tinan 2025, metas atinjidus, impaktu ba programa governu konstitusionál da sia, rezultadu ezekusaun orsamentu tinan 2025, konstranjimentu (problema) rekomendasaun no solusaun ba futuru, divida no planu asaun anuál 2026.

News Cover

ANATL EP Ofisialmente Loke Ona Fasilidades Automatic Parking System, Departure Terminal No Cargo Mortuary Iha Aipn Comoro Ba Públiku.

Díli, 29 Dezembru 2025 – Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel marques Gonçalves Manetelu Segunda ne’e akompaña husi Prezidente ANATL-EP, Romualdo António Soares da Silva sai sasin ba iha serimónia ofisializa fasilidades automatic parking system, departure terminal no cargo mortuary iha Aeroportu Internasional Nicolau Lobato Comoro ba públiku.

Obra refere hetan bensaun husi amu lulik, Pe. Mariano Maia SDB. Obra konstrusaun ba automatic parking system, departure terminal no cargo mortuary responsabiliza husi DIVITA, REINA JUNIOR no PHEMITAL. Fasilidade hirak ne’e loke ona ba públiku.

fasilidades hirak ne’e nu’udar projetu pakote ida ne’ebé kobre hotu ba fasilidades atendimentu públiku mak hanesan, Automatic Parking System Portal Saída, Departure Terminal, Terminal Pasajeirus, no Cargo Mortuary, fatin ba tau mate isin sira baihira transporta husi fatin seluk mai Díli, liu husi Aeroportu Prezidente Nicolau Lobato Comoro.

Fasilidades hirak ne’e sei loke ba públiku iha loron 01 de Janeiro 2026,  hodi halo atendimentu ba públiku, atu bele pasajeirus ne’ebé sai bele liu husi departure normal nian, nomós ba terseiru pakote ida ne’ebé hetan bensaun ikus liu ne’e ba cago mortuary, hanesan ita hotu hatene katak durante ne’e, tinan hira nia laran ona, ita nia maluk sira mate mai sempre liu husi fatin ne’ebé la adekuadu nomós kria entendimentu, kria safety and secuirity iha aeroportu laran, ho ida ne’e, ANATL ho inisiatíva lori halo uma ida ne’e para mate isin sira ne’e mai bele mai karik liu ho dignu,atende ho dignu atu nune’e bele fasilita mate isin sira ultrapsa ho diak liu tan”

“pakote tolu (3) ne’e orsamentu lahanesan, Automatic Parking System aserka de doze mill hanesan ne’e, ho ida kobre ho terminal kuaze vinte e mill to’o um milliaun e tál, pakote hirak ne’e mai ho orsamentu lahanesan, pakote orsamentu ida ba cargo ne’e ANATL nia osan, nomós parking sytem ANATL nia osan, maibe ba rehabilitasaun terminal ne’e rasik, orsamentu mai husi KAFI”

 

 

News Cover

DNTT Halo Pasa Revista Ba Funsionáriu MTK Ne’ebé Kondúz Veikulu No Motorizada

Dili, 18 Dezembru 2025 – Diresaun Nasional Transportes no Terrrestres, kinta ohin halo pasa revista ba transporte privadu,  públiku inklui Kareta estadu iha ministériu transportes no komunikasaun Kaikoli Dili.

Iha pasa revista ne’e funsionáriu MTK ne’ebé la lori dokumentu sira hanesan karta kondusaun, inspesaun no Librete DNTT lori Evidénsia hirak ne’e mai iha DNTT Balide no kontinua aplika Multa hodi ba selu koimas iha Banku BNCTL Sukursal DNTT Balide.

Iha pasa revista ne’e DNTT asegura evidensia sira hanesan prende  kareta 6, motorizada 7 nomos dokumentu motorizada la kompletu hamutuk 32 (tolu nulu resin rua). 

Pasa revista ne'e hanesan jestu ida atu hatudu exemplu ida nu'udar Ministériu ne'ebé toma konta ba iha transportes no komunikasaun, hodi hatudu katak regra ne'e tenki kumpri hahú husi uma laran mak sai ba liur.

DNTT husu ba komunidade sira ne'ebé mak halao movimentu iha kapitál Dili, no mós munisípiu atu kumpri regras hodi lori dokumentus kompletu hodi nune'e labele prejudika movimentu iha kapitál Dili no munisípiu sira.

News Cover

MTK Ho EDTL-EP Halo Enkontru Kordenasaun Institusionál Kona-Ba Statutu Liña Fibra Ótika

Dilì, 09 Dezembru 2025- Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu simu audíensia husi Komisaun Ezekutiva EDTL-EP tersa ne’e iha Gabinete Ministru Kaikoli Dili.

Iha enkontru ne’e Ministru Manetelu akompaña husi Xefe Departamentu Kabalajen no Infraestrutura -DNIK, Joao paulo, no Xefe Departementu Apoiu Sektretariadu DNIK, Pedro Amaral.  

Iha sorin seluk Membru Komisaun Ezekutiva, Eletrisidade Timor-Leste, Empresa Pública (EDTL-E.P), liu-husi Komisáriu Ezekutivu Serbisu Tékniku, Eng. Roberto Manuel Marçal hamutuk ho Komisáriu Ezekutivu Serbisu Korporativu, Júlio de Jesus Gonçalves akompaña husi Diretòr Tranmisaun, Diretòr Finansas e Komersiàl , inklui xefi unidade reseitas no xefi divizaun TIK.

Sorumutu ne’e ho objetivu atu halo kordenasaun institusionál entre EDTL, E.P no MTK liuhosi, Diresaun Nasional Infraestrutura Komunikasaun (DNIK) kona-ba Statutu liña Fibra Ótika. hodi defini legalidade kona-ba proprietáriu formál no entidade responsável ba jestaun liña Fibra Ótika. alende neʾe kria modelu finansamentu justu no transparente ba kustu manutensaun, tanba EDTL, E.P mak halo manutensaun práktiku iha terrenu. 

EDTL, E.P konsidera oportunidade atu iha futuru hetan reseitas husi arendamentu kores Fibra Ótika  atu suporta kustu operasional.  Bainhira  arendamentu nafatin rekolle husi MTK liuhosi Diresaun Nasional Infraestrutura Komunikasaun (DNIK), EDTL, E.P solisita koordenasaun no apoiu orsamentál hodi garante sustentabilidade servisu.

 

News Cover

Ministru Manetelu Orienta DNTT Normaliza Dalan Aimutin

Dili, 09 Dezembru 2025 – Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu realiza enkontru ho Diretór Jerál Transporte no Komunikasaun, Constantino Ferreira Soares, Diretora DNTT, Maria Antónia, Xefe Departamentu Sekretariadu Apoiu Tékniku Administrasaun DNTT, Nelson Sequeira Martins. no Xefe Departamentu Sinál Tránzitu Diresaun Nasionál Transporte Terrestre (DNTT), João Eugênio da Silva.

Iha enkontru ne'e Ministru Manetelu husu ba DNTT - Normaliza dalan iha Aimutin – Lurumata tanba sempre mosu engarafamentu iha aimutin, halo ⁠solizasaun taka dalan liu husi Sistema, no ⁠ko’alia iha sistema uja linguazen diak no disiplina  

News Cover

Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão Desloka Ba Indonézia Sei Halo Negosiasaun Segunda Ronde Ba Kestaun Fronteira Entre Timor-Leste No Indonézia

Dili, 06 Dezembro 2025 – Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, sabado dader ne’e iha oras 09 : 15 dader hamutuk ho membru governu balu akompaña Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão hala’o viajen servisu ba Repúblika Indonézia, 

Xefe governu nia Viajen ida-ne’e ho objetivu atu kontinua prosesu negosiasaun segundu ronde kona-ba fronteira maritima entre Timor-Leste no Indonézia, ne’ebé sei deskute iha sidade Jogjakarta.

Negosiasaun fronteira maritima konsideradu hanesan parte importante iha esforsu governu atu klarifika limitasaun soberania no hetan solusaun interése nasional, tanba antes ne’e ekipa hosi nasaun rua halao tiha ona negosaisaun primeira ronda iha Dili.

Durante iha negosiasaun ne’e mós Xefe Governu sei introdúz bá Governu Repúblika Indonézia kona-bá inisiativa hodi realiza “nahe biti bo’ot” ko’alia nu’udár maun-alin iha fronteira Naktuka ho Amfoang.

Negosiasaun bá fronteira marítima entre nasaun rua sei hala’o durante loron-tolu hahu iha loron 8-10 Dezembru 2025 iha Jogjakarta.

Iha diskusaun nemos Primeiru-Ministru sei akompaña husi Delegasaun téknika no polítika Timor-Leste hodi kontinua diskute ponto-ponto xave ho autoridade Indonézia, ho esperansa atu hetan rezultadu ne’ebé nomos progresu signifikante iha ronda Segundu nian

News Cover

Ministru Manetelu Realiza Enkontru Ho Parseiru ANATL Hodi Buka Solusaun Hamutuk Molok Halo Re-Alokasaun

Díli, 05 Dezembru 2025 – Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, sesta ohin hamutuk ho Prezidente Konsellu Administraasaun ANATL-EP Eng. Romualdo António Soares da Silva, no estrutura ANATL-EP halao enkontru ho parseirus ANATL, E.P., hodi ko’alia kona-ba jestaun re-alokasaun, no utilizasaun espasu, iha Aeroportu Internasional Prezidente Nicolau Lobato Comoro Díli.

Iha enkontru ne’e halao m’os Diskusaun entre Administrasaun ANATL, E.P., ho parseirus sira, tanba haree ba Infra-estrutura projetu Aeroportu Internasional Prezidente Nicolau Lobato Comoro, sei afeta mós ba fatin fasilidades ezistente parseiru sira nian, iha areadores konstrusaun.

Objetivu husi Enkontru ne’e atu haree hamutuk alternativu hodi buka fatin seluk, hodi halo re-alokasaun antes bainhira projetu dezenvolvimentu Aeroportu Internasional Prezidente Nicolao Lobato Comoro hahú, no sei afeta ba parseiru sira nia edifisiu no fasilidades ezistente sira.

Parseiru sira ne'ebé Partisipa iha enkontru ne'e mak hanesan ; ZEEDOA, CEVA. Citilink, Aero Dili,  STAT. Ana Magu, Fly Timor, no Batik Air.

News Cover

Reuniaun Ordinária KAFI Halo Aprovasaun no Autorizasaun Ba Projetu Sira Iha Liña Ministeriais

Dili, 05 Dezembru 2025 – Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, sesta ne’e partisipa reuniaun ordinária KAFI iha Fatuhada Dili.

Iha enkotru ne’e KAFI halo aprovasaun no autorizasaun ba projetu sira iha liña ministerias hanesan tuir mai;

Pedido Aprovasaun no autorizasaun KAFI ba Projetu hanesan tuir mai:

1) Open New Roads Asumau – Liurai – Remexio Municipality of AIleu (11.100Km);

2) Upgrading Roads Construction Fatuhada – Osindo II.

Pedidu aprovasaun no Autorizasaun despezas ba Projeto:

1. New Construction of EDTL, E.P. Office Building at Calora – Liquiça Municipality;

2. New Construction of EDTL, E.P. Office Building at Travessa Ermera, Gleno – Ermera Municipality;

3. Pedidu Aprovasaun no Autorizasaun CAFI ba Project New Construction of Warehouse Building Aitarak Laran, Dili Municipality.

Pedidu aprovasaun no autorizasaun despezas ba projetu emergencia ba Konstrusaun Moru Protesaun Gabion iha Mota Uatuwa, Gariwai, Munisipiu Baucau Pedidu aprovasaun no autorizasaun despezas ba Aquisição de Bens para a nova Unidade de Pediatria e de Cuidados Coronários Intensivos do Hospital Naional Guido Valadares.

Construção do Novo Posto de Saúde e Residencia dos Médicos em Luca, Municipio de Viqueque – (TENDER/034/MS-2025)

Pedidu aprovasaun no Autorizasaun despezas ba Projeto:

1) New Construction of Esquadra Bobonaro, (Balibo);

2) New Construction of Esquadra Viqueque (Uatu-Lari);

3) New Construction of Esquadra Viqueque (Uatu-Carbau);

4) New Construction of Esquadra Lautem, (Iliomar);

Reuniau ordináriu Kafi lidera husi Prezidente KAFI, atuál Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, Gastão Francisco de Sousa, membru KAFI, atuál Ministru Obras Públika, Samuel Marçal, Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso no hetan partisipasaun mós husi nain ba projetu sira mak hanesan  Ministra Saúde Elia Amaral, Ministru Agrikulura Marcos da Cruz, Ministru Interior, Ministru Interiór, Francisco da Costa Guterres,  Ministru Administrasaun Estatal, Tomás do Rosario Cabral, no Sekretáriu Estadu Peskas, Domingos da Conceição dos Santo

News Cover

Reuniaun Koordenasaun Lina Ministerial Asean Foka Liu Ba Iha Kompremisiu Sira Iha Akordu Sira Iha Simeira Asean

Dili, 04 Dezembru 2025 – Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, kinta ohin partisipa terseira reuniaun Koordenasaun lina ministerial ASEAN iha salaun Nobre Ministériu dos Negosiu Estranjeiru. 

Reuniaun ne’e abertura husi Primeiru- Ministru Kay Rala Xanana Gusmão, partisipa iha reuniaun ne’e, membru governu, kargu Diretór Jerál liña ministeriais nomos entidade estadu sira.

Ho processo ne’ebe maka naruk, iha loron 26 Outubru 2025 iha Kuala Lumpur,  Malaysia, Timor-Leste formalmente adere ba iha ASEAN. 

Ba oin Timor-Leste tenke halo esforsu maka’as atu estipula objetivu, defini meta sira nó kalendarizasaun hodi bele atinji.

Komprimisiu ne’ebe maka estabelese ona ho organizasaun refere implika esforsu bo’ot ne’ebe maka kontinua nafatin no koerente ho objetivu sira rasik ba Desenvolvimentu Nasional.

Nune’e iha reuniaun ne’e importante atu liña ministériu sira halo servisu di'ak atu atinji ho nian objetivu, tanba nu'udar membru ba ASEAN iha oportunidade no iha mós dezafiu.

Nu’udar membru ASEAN Komesa ba oin hare forsa traballu, persija hare asuntu barak iha lina ministeriais sira, liu-liu akordu ne'ebé aprovadu iha simeira ASEAN nia barak tebes persija hare, no akordu sira ne’ebé iha nivel ministru sira nia ho nivel som sira nia veinkultivu oinsa mak Timor-Leste implementa ho nune’e kontribui ba iha interese rejiaun nia. 

Hanesan membru ASEAN hakarak ka lakohi iha resposabilidade ba iha asaun konkreta sira, hodi asegura akordu sira ne'ebé mak Timor-Leste hola parte. 

Benefisiu husi akordu ne’e bainhira kuandu Timor-Leste implementa kompremisiu sira ne’e.