Notísia sira

News Cover

Governu autoriza despeza ba projetu konstruksaun Aeroportu Inteernasional Prezidente Nicolau Lobato

Dili, 25 Marsu 2026 –Ministru Transportes no Komunikasoins, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, partisipa reuniaun Konsellu Ministru kuarta ne’e iha Palásiu Governu.

Tuir projetu ne’ebé aprezenta hosi Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Manetelu, Konsellu Ministrus delibera hodi autoriza despeza ho valór dolar amerikanu 13.786.887,95 ba projetu konstruksaun terminál Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato, relasiona ho parte kustu ne’ebé Timor-Leste sei suporta. Projetu ne'e kontrapartida hamutuk ho Governu Japaun.

News Cover

Governu Austrália kontinua hametin parséria ho Governu Timor Leste

Dili, 19 Marsu 2026 – Governu Austrália liuhosi Embaixadora Austrália Caitlin Wilson deklara selebrasaun loron nasional Austrália, hanesan memenntu importante hodi hametin parséria entre rai rua ne'ebé harii bazeia ba solidariedade durante tinan barak nia laran.

Iha serimónia loron nasionál austrália nia ne’e marka prezensa mós hosi S.E Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, S.E Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, membru governu, korpu diplomatiku sosiedade sivíl no entidade estadu sira.

Serimónia ofisiál ne’e abertura hosi Xefe Governu , J. Ramos-Horta, no Embaixadora Caitlin Wilson.

Iha nia diskursu Embaixadora Caitlin Wilson, hatete governu austrália kontinua hametin parséria ho governu Timor-Leste liu hosi involve an iha projetu espansaun no dezenvolvimentu Aeroportu Internasional Prezidente Nicolau Lobato Comoro Dili, aleinde nemos hametin parseria ho governu Timor-Leste iha area saúde no edukasaun.

Xefe Estadu José Ramos-Horta subliña parséria entre rai rua ne’e  ne’ebé signifikadu husi "Parseria Foun ba Era Foun", kuadru estratéjiku ida ne'ebé foin estabelese hamutuk ho Primeiru-Ministru Anthony Albanese. Parseria ne'e foka ba pilar vitál tolu: pás rejionál no Timor-Leste nia dalan atu sai membru ASEAN nian, prosperidade ekonómika liuhusi kooperasaun iha projetu sira hanesan Greater Sunrise, no hametin ligasaun institusionál sira.

Xefe estadu mós hato'o agradesimentu kle'an ba apoiu istóriku Austrália nian, hahú husi Funu Mundiál Segundu to'o misaun estabilizasaun tinan 1999 nian, no presta omenajen ba sidadaun australianu barak ne'ebé oras ne’e dadaun kontribui ba dezenvolvimentu nasionál Timor-Leste nian.

News Cover

Ministru Manetelu deklara Portu Karavela munisípiu Baukau sei sai Portu integradu

Baukau, 17 Marsu 2026 – S.E Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão konklui ona nia vizita ofisiál iha munisípiu Baukau tersa ne’e. 

Vizita ofisial xefe governu nia ne’e hetan mós akompañamentu mós hosi S.E. Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu no membru governu balu mak hanesan, S.E. Ministru Planementu no Investimentu Estratéjiku, Gastão Sousa, S.E. Minsitru Obras Públika, Samuel Marçal, S.E. Ministra Saúde, Elía Amaral, Minsitra Edukasaun, S.E. Dulçe de Jesus, S.E. Ministru Agrikultura, Marcos da Cruz, S.E. Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluizasun Verónica das Dores, S.E. Sekrétariu Estadu Floresta, Fernandino Vieira da Costa  no S.E. Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál, Expedito Dias Ximenes, no Vise Ministru Infraestrutura, Júlio do Carmo.

S.E. Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão halao nia vizita ofisiál iha munisípiu Baukau ho objetivu "Haree besik servisu munisipál hosi rezultadu avaliasaun kondisaun minima"

Durante sorumutu S.E. PM Xanana halo sorumutu ho PAM Baukau, entidade estadu sira, intelektuál sira nomos komunidade sira.

Iha okaziaun ne’e lider komunitária, setór privadu, intelektuál Baukau, partidu polítiku sira no  komunidade sira hato’o mós sira nia preokupasaun no rekomendasaun ba governu molok Baukau simu poder lokál.

Iha sesaun husu no hatan kordenadór FRETILIN munisípiu Baukau, Abrão Oliveira preokupa ho Portu Kairabela ne’ebé governu planeia atu halo portu ba pasajeiru sira.

“Baukau iha poténsia rasik ne’ebé hamrik mesak la depende ba Dili no la depende ba munispiu faktu maka portu kairabela bele halakon invasaun ekonomia, ita nia rai ne’ebé bapa ho xina sira agóra domina iha Dili. baukau mak bele rezolve ida ne’e, laiha munisipiu seluk, maibé ha’u triste oituan señor ministru transporte no komunikasaun mak iha ne’e, nia uja portu kairabela sai fali portu ba pasajeiru sira, lori pasajeiru mai baukau se los maka atu mai, ba Dili agóra oras ida de’it, se bele ida ne’e bele hadia tau ba portu ne’ebé atu rezolve problema ekonomia iha timor laran tomak, tanba saida ami baukau viqueque no lospalos maka ba sosa sasan iha Dili, munisípiu seluk la ba ida”dehan  hatan kordenadór FRETILIN munisípiu Baukau, Abrão Oliveira iha nia intervensau iha salaun sentru konvensaun Baukau.

Hatan ba preokupasaun husi kordenadór FRETILIN munisípiu Baukau, Abrão Oliveira, S.E. Ministru Manetelu hatete nia seida’uk deklara ba públiku katak portu Kairabela atu sai portu ba pasajeiru, nia haktuir portu kairabela sei sai portu integradu.

“Ohin iha ema nain neen laiha perguntas entre ema nain neen ne’e, komentariu sira persija halo klarifikasaun ligadu hosi komentariu hosi kordenadór partidu FRETILIN munisípiu Baukau kamarada Abrao Oliveira, Ha’u la hatene kamarada rona hosi se dehan portu kairabela ba pasajeiru de’it, dezde ha’u tama iha governu, JICA ba halo aprezentasaun ida mai ha’u sira ho konseitu portu pasajeiru de’it, tanba dezeñu ne’e ha’u hare ba de’it pasajeiru maibé ha’u hatete ba JICA se imi hakarak ajuda duni, ha’u hakarak portu integradu, iha ferry, iha kargu iha mós peskas tanba nemak ho ministru agrikultura ami sempre ko’alia ba malu, leno karik ita nia rai ne’e haleu hosi tasi mais ho rekursu ne’ebé ita iha, do que peska halo portu ketak iha kairabela, roo kargu halo portu ketak ida, portu ba pasajeiru halo ketak ida, ho nune'e ami konkorda malu para iha portu ida mas multifunsaun tanba nemak kamarada abrao ha’u nunka ko’alia iha públiku katak portu kairabela ba de’it pasajeiru”Ministru Manetelu responde.

Ministru, Administrasaun Estatál, Tomás do Rosário Cabral, rekomenda ba intelektuál no Baucau oan sira, bazeia ba rezultadu AKM hodi hare Jestaun Finanseira no aprovizionamentu; Kria sistema kontrolu finanseiru (Livru Kaixa) hodi fasilita relatóriu finanseira Nesesita implementasaun atividade haktuir ba Standard Operational Procedure no Termu Referensia, Relatoriu ba ezekusaun tenki kumpri prosedimentu legal nebe vigór. 

Ministru MAE subliña pontu importante sira hanesan, Kontratasaun Públika; Tenki iha mapamentu, planu orsamentu no kabimentu orsamentu, Tenki iha uluk planu aprovizionamentu nebe hetan aprovasaun husi Ministru iha inísiu tinan fiskal nian. 

Programa ne’e parte ida husi preparasaun Governu Konstitusionál Da-sia molok implementa Polítika Desentralizasaun Administrativa no Poder Lokál. Tuir planu, iha 2027 sei transfere poder no responsabilidade husi Governu Sentrál ba nível lokál, atu nune’e povu bele partisipa diretamente iha governasaun no dezenvolvimentu. 

Programa ne’ebé hala’o iha salaun Centru de Convensaun Baucau iha Munisipal Baucau. 

News Cover

KAFI halo aprovasaun ba autorizasaun despezas ba projetu Rehabilitasaun for Beacon Light

 

Baukau, 16 Marsu 2026 – S.E. Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu partisipa reuniaun KAFI Segunda ne’e iha Baucau.

Iha reuniaun ne’e KAFI halo apresentasaun no Diskusaun konaba Konstrusaun Terminal Pasajeirus Aeroportu Internasional Prezidente Nicolau Lobato.

KAFI halo aprovasaun no Autorizasaun Despezas ba Projetu Rehabilitation for Beacon Light (Red and Green Light).

Projetu nain sei assume responsabilidade hodi assegura ba Ezekusaun no Implementasaun projetu.

News Cover

PM Xanana : "Bainhira Baukau iha planu didi'ak, ejekuta di'ak, Baukau oan sei kaer rasik kuda talin"

Baukau, 17 Marsu 2026 – S.E Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão tersa ohin halo vizita ofisiál ba iha munisípiu Baukau hafoin konklui nia vizita ofisiál iha munisípiu Lautem. 

Iha vizita ne’e hetan akompañamentu hosi S.E. Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu no membru governu balu.

Governu kontinua intensifika preparativu ba implementasaun desentralizasaun administrativa iha nivel Munisípiu iha teritóriu Timor laran tomak, inklui preparasaun ba eleisaun Kámara Munisipál ne’ebé sei akontese iha tinan 2027.

Vizita ne’e hodi hare besik kondisaun minima munisípiu baukau hodi simu poder lokál.

Prezidente Autoridade Munisípiu Baukau, Veneranda Lemos hatete Komunidade forte nasaun forte, laiha dalan seluk maka poder lokál.

Planu dezenvolvimentu munisípiu Baukau 2025-2030 mai ho vizaun hakarak transforma Baukau sai munisipiu ne'ebé reziliente no inkluzivu ho ekonomi diversifikadu ba prosperiedade ba ema hotu.

Baukau mai ho vizaun promove dezenvolviemntu inkluzivu no sustentavél liuhosi diversifikasaun ekonomia iha agrikultura, peska, industria kiik no turizmu kreativu.

Fasilita asesu ba merkadu kréditu no koñesimentu negósiu ba ema hotu liu-liu feto, juventude no ema ho defisiensia. 

Hadia parseria investimentu entre komunidade, setór privadu no governu atu kria empregu no valór ekonomiku. Valoriza identidade kulturál no solidariedade komunidade ho governasaun taransparente no paritsipativu. Hametin rezilensia klimátika liuhosi protesaun ambiente, enérjia renovavél no ekonomia matak no azúl.

Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão subliña Atu forma governu lokál laos tau de’it ema, laos harii de'it estrutura tenki iha kapasitasaun. tenki ajuda fó hanoin saida mak tenki halo too suku sira, no prioridade saida de'it mak iha munisípiu Baukau.

"Imi hotu iha obrigasaun atu koñese munisipiu baukau nia prioridade saida, hodi nunee bainhira imi deskuti halo planeamentu  tanba imi rasik mak sei hetan osan, imi rasik mak sei jere , tinan ida nemak imi jere ladun diak, imi persija tan tinan ida tan atu jere,  tinan ida nemak imi planu didiak, aprezenta mai ejekuta ho di'ak  bele iha ona konfiansa katak imi bele kaer rasik imi nia kuda talin, ne’e duni problema laos entrega atu sai governu lokal governu lokal hanesan baze ida" PM Xanana subliña.

PM Xanana afirma Tinan ne’e sei komemora tinan tinan 24 Timor-Leste nia restaurasaun indepéndensia, tanba nemak hasoru malu iha fatin ne'e, hodi halo reflesaun ida husi tinan 2002 too agora ita halo ona saida, ita iha vizaun ba futuru ka lae,  ita halo at iha ne'ebé ita tenki muda halo diak iha ne'ebé, ita tenki hadia diak liutan tanba dezenvolviemntu laos iha tinan tinan ita halo deit planu, tenki iha vizaun naruk ida tanba konstruksaun nasaun persija iha dezenvolvimentu ne’e duni perisja intelektual sira no ema hotu nia kontribuisaun ba dezenvolvimentu nasional

News Cover

PM Xanana husu entidade hotu iha Munisípiu Lautem hametin unidade hodi nune'e prepara simu podér lokál

Dili, 17 Marsu 2026 – S.E Primeiru-Ministru Kayrala Xanana Gusmão halao vizita ofisiál ba munisípiu Lautem Segunda ohin, iha vizita ne’e akompaña mós hosi S.E. Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu no membru governu balu.

Xefe Governu husu ba Autoridade munisípiu Lautem hahú hosi PAM,APA, xefe suku sira no intelektual lautem oan sira atu tur hamutuk hodi diskuti povu lautem nia futuru.

“Imi nia servisu laos atu manan osan imi nia servisu atu tau matan ba lautem no ba povu lautem ne’e duni kordenasaun importante tebes ko’alia ba malu lalika dehan ha’u mak matenek ha’u mak iha ne’eba, imi ajuda malu, servisu nu’udar ekipa, imi buka reuni ko’alai ba malu kona-ba difikuldade saida deit maka munisipiu hasoru, hodi nune’e prepara an atu bele sai governu lokal iha munisipiu lautem. Tanba ne’e asembleia munisipál sei buka tuir imi halo saida tanba ne’e ita iha estadu tun mai kraik, imi mak halo imi mak tenki hatudu ba povu ida ne’e, lalika hatudu ba ema seluk katak imi hadomi rai ida ne’e imi hadomi povu ida ne’e ne’ebe administradór postu sira, xefe suku sira koalia ba malu”PM Xanana husu.

Iha sorin seluk Xefe suku Bauro, Xefe suku Bauro Florindo Miranda preokupa tebes ho liña internet iha nia suku no husu Ministériu Transportes no Komunikasaun atu hadia liña internet iha sira nia suku.

“Hau nia rekomendasaun ba ministériu transportes no komunikasaun atu hare ba liña internet iha ami nia munípiu lautem tanba iha area remotas ami atu asesu liña internet susar lahalimar”dehan Xefe suku Bauro Florindo Miranda

Hatan ba preokupasaun hosi Xefe suku Bauro Florindo Miranda, Ministru Manete hatete problema liña internete laos de’it iha suku Bauro maibé iha teritoriu nasional hasoru problema hirak ne’e maibé governu sei buka meiu hodi rezolve iha tinan ne’e.

“Ohin kona-ba internet ha’u hanoin laos de’it suku Bauro kuaze area remotas sira iha situasaun ne’ebe hanesan maibé atu informa katak ho problema ida internet maka governu deside halo investimentu ba kabu submarinu fibra otika, atu informa katak projetu ne’e konklui agóra ita halo teste hela internet sira ne’ebé mak uja hela iha servisu publiku tantu nasional mai too munisípiu internet ne’ebé ohin ita uja ne mai hosi kabu submarinu, ita espera katak antes fulan ida ne remata ou tarde liu primeira semana fulan abril ita bele lansa ready for service” Ministru Manetelu responde’’

Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão afirma desentralizasaun poder lokal laos atu ukun maibe atu servi, ne'e duni husu ba intelektual oan sira husi munisipiu lautem atu kontinua dezenvolve potensial sira iha munisipiu hodi nune'e ba futuru lautem oan sira rasik mak sei sai nain ba dezenvolvimentu

News Cover

PM Xanana inaugura edifisiu DMTC Lautem

Lautem, 16 Marsu 2026 - Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão akompaña hosi Ministru Transportes no Komunikasaun, Miguel Marques Gonçalves Manetelu, segunda ohin hala'o inaugurasaun bá edifísiu Diresaun Munisipál Transporte no Komunikasaun, iha postu administrativu Lospalos-Vila, Munisípiu Lautém. 

Inaugurasaun ne'e halo iha ámbitu vizita Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão iha munisípiu Lautém hodi partisipa atividade "Haree besik servisu munisipál hosi rezultadu avaliasaun kondisaun mínima" ne'ebé realiza Gor Lospalos.

Ministru Transportes no Komunikasaun, Miguel Marques Gonçalves Manetelu iha nia diskursu esplika, antes ne'e iha edifísiu ki'ik ida hodi fasilita funsionáriu sira hala'o servisu liu-liu halibur reseita sira hosi servisu diresaun ne’e rasik.

Ministru Manetelu husu ba dirijente no funsionáriu sira ne’ebé servisu iha fatin ne’e atu kuidadu didiak hodi bele fó atendimentu ba komunidade sira ho dignu.

Nune’e mós Prezidente Autoridade Munisípiu Lautém, Mélio de Jesus lori povu Lautém nia naran agradese bá IX Governu Konstitusionál ne’ebé fó apoiu liu-hosi orsamentu Programa Dezenvolvimentu Integradu munisípiu hodi konstrui edifísiu ne'e.

Mélio de Jesus konsidera edifísiu ne’e importante tebes atu bele fasilita funsionáriu sira bele servisu hod di’ak liu tán liu-liu fó atendimentu bá povu.

Molok konstrui edifísiu bá diresaun ne'e rekolla ona reseita $123.000 liu-hosi rejistu motorizada no karreta iha munisípiu ne’e.

Partisipa iha serimónia inaugurasaun ne'e membru governu, membru Parlamentu Nasionál, Tenente Jenerál reformadu, Lere Anan Timur, Majór Jenerál João Miranda "Aluc Descartes", Majór Jenerál Cornélio Ximenes "Maunana" no intelektuál Lautém oan sira.

News Cover

Ministru Manetelu enkontru ho DNTT no ekipa elaborasaun ba dekretu lei ba taxa veíkulu motorizada sira no nia kondutór sira

Dili, 13 Marsu 2026 – S.E. Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, hala’o enkontru ho Diretor Jerál Transporte no Komunikasaun Ferreira Soares, Diretora DNTT, Maria Antónia Vitor da Costa, Asesór sira,  no Ekipa Elaborasaun Dekretu-Lei ba Taxas devidas por atos e serviços da Administração Pública relativos a veículos a motor e seus condutores.

Enkontru ne’e ekipa sira halo aprezentasaun kona-ba dekretu lei refere. Iha biban nemos, halo diskusaun no fó orientasaun ba ekipa atu servisu ho diak liu ba oin.

Governante nemós husu ba DNTT atu hametin kolaborasaun ho entidade relevante sira hodi mellora sosializasaun ba lei transporte públiku nian, no asegura katak lei sira ne’e kumpre duni iha terrenu.

News Cover

PM Xanana husu ba Bobonaro oan sira tenki iha vizaun no misaun ida de'it hodi lori Bobonaro ba futuru ida ne'ebé di'ak

Bobonaro, 12 Marsu 2026 – Primeiru Ministru Kay Rala Xanana enkoraja intelektual bobonaro oan sira, Tenki iha vizaun ida ba dezenvolvimentu munisipiu iha areas hotu-hotu, halo planu didiak importante liu persija hametin diak liutan koñesimentu kona-ba finansas ho nune’e ejekuta orsamentu ho diak bainhira rezultadu mosu povu hare povu sei hadomi imi, laiha partidu ida maibé iha de’it maka samboker, sama sama bobonaro kerja.

Xefe governu Husu mós ba aprovizionamentu atu tau atensaun labele iha broker liu-liu broker berdasi tenki halo tuir regras, laiha sukuismu, grupuismu, partidarismu, halo ho transparensia ho di’ak ho ida ne’e povu sei hadomi imi, haluha tiha governu sentral, bobonaro nia oan samboker duni.

Husu intelektual sira bobonaro atu fó matenek ba maluk sira ne’ebé persija ho nune’e bele halo servisu ho diak liutan. Persija kolokasaun kuadru tuir nesesidade servisu.

Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão hatete Tempu too ona atu simu responsabilidade ho konviksaun, esperansa no kompremisiu atu hadia povu bobonaro nia moris, Servisu ho onestidade, integridade no responsabilidade ho vontade.

Iha aprezentasaun nemos intelektual balu preokupa kona-ba liña internet iha munisípiu bobonaro hatan ba preokupasaun ne’e Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu hatete Internet nebe uja iha munisipiu sira agóra ne’e mai husi Fibra ótika kabu submarinu.

“Agora ita iha faze teste tarde liu fulan abril ita lansa ba públiku ba komersiál iha projetu ida naran projetu nasional konektividade ita tama ba faze da-walu, projetu sira ne’e mós sei konklui iha fulan abril, postu sira iha terioriu nasional sei konklui ho ligasaun internet inklui eskuadra polisia sira iha munisipiu, eskola sira ne’ebé fiu ne’e liu, no sentru saúde sira’’dehan Ministru Manetelu

Kona-ba liña internet Ministru Manetelu ko’alia ona ho Ministru estatál ba oin sei buka solusaun hodi rezolve.

“Ho ministru Estatal ami nain rua ko’alia ona ba suku sira ne’ebé iha aréa remotas area izoladu ne’ebé kabu fibra labele liu, imi hare iha ne’eba. ami hare hela para atu uja starlink, iha tinan  ne’e ministériu transportes no komunikasaun aloka hela osan iha ne’eba para atu fornese ba suku sira uja starlink. buat ne’ebé ha’u ko’alia ho minsitru Estatal tinan ne’e ami tau mas ba operasional tinan oin bele aloka iha Estatal ou aloka ba iha kada munisipiu nian ami kokorda ho ida ne’e”tenik Ministru Manetelu.

Iha asuntu seluk Ministru Manetelu informa ba Xefe Governu, Kay Rala Xanana Gusmão katak diresaun servisu munisipal ne’ebé seida’uk entrega ba munisípiu maka diresaun servisu transportes no komunikasaun, dadaun ne’e sei iha minsitériu tanba altura ne’eba dekretu lei numeru 84 la separa obras públika ho mtc tau fali departamentu transporte iha fali obras publika nia okos.

“Tanba nemak ha’u dehan ba esélensia ministru Estatal uluk ne’e ministériu ne’e naran ministériu obras publika e transportes mas agora ne’e ministériu ketak ona, ami labele sai fali departamentu ida iha obras publikas nia okos, foin lais antes 2025 remata altera ona dekretu lei 84.

“Ami  rua ministru ko’alia ona la kleur tan ami rua atu asina interorganika para depois ha’u mós sei entrega diresaun ne’e ba iha autoridade munisípiu, ohin ha’u ko’alia iha bobonaro hanesan bobonaro nia oan, sei ha’u partisipa iha munisipiu seluk ha’u ko’alia hanesan timor-oan, buat importante mak ne’e ohin sua eselensia mós temi katak kuandu servisu sira tekniku ne’e husu ba tékniku sira, labele ho razaun seluk hasai tiha ida ne’’e tau fali seluk ida nemak komplika sasan, ha’u hateten ba ministru Estatal diresaun transportes no komunikasaun oituan ka barak hatama netik reseita laos de’it ba nasional aban bairua desentralizasaun pode ser reseita balu mós bele hela iha munisipiu”afirma Ministru Manetelu. 

Kona-ba internet iha komite revizaun orsamentu tinan rua liuba Ministru Manetelu husu ba prezidente Komité revizaun orsamentu, Kay Rala Xanana Gusmão atu bele aloka ona osan internet nia ba iha minsiteriu sira tanba internet sira ne’ebé liga ba ministériu sira iha dili nomos munispiu sira aban bairua sei too ba postu ne’e iha MTC ne’e la selu, bainhira sei iha problema ho internet informa ba MTC nia iha diresaun servisu munisipál sira, tekniku sira bele tun ba ajuda. 

News Cover

Prezensa Balkaun úniku atu hakbesik prestasaun servisu ba sidadaun sira

 

Bobonaro, 12 Marsu 2026 – S.E. Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, partisipa inagurasaun edifísiu Balkaun Úniku (BU) iha Postu Administrativu Maliana, munisípiu Bobonaro.

Edifisiu Balkaun Úniku ne’e inaugural hosi S.E. Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão kinta-feira iha Postu Administrativu Maliana, munisípiu Bobonaro.

Balkaun Úniku nia prezensa atu hakbesik prestasaun servisu bá sidadaun sira, moderniza no simplifika servisu atendimentu bá públiku ho lalais no fásil, no bele promove transparénsia hodi governasaun di'ak besik-liu bá povu.

Balkaun Úniku ne'e estabelese bá da-sia iha territóriu, liu-liu iha Bobonaro neʼebé mai ho ekipamentu foun no lori servisu governamentál sira atu trata Billete Identidade (BI), Pasaporte, no Sertidaun Kriminál hodi hamenus tempu, kustu no todan bá viazen sidadaun sira ne'ebé hela do’ok hosi kapitál.

S.E. Ministru Administrasaun Estatál (MAE), Tomás do Rosário Cabral hatete Balkaun úniku ne’e estabelese uluk iha munisípiu Manatuto, Baucau, Ataúro, Aileu, Manufahi, Covalima no Oecusse, remata ho Bobonaro, Ermera no Lautém sei inaugura iha semana oin. Sira ne’ebé sei iha prosesu konstrusaun maka munisípiu Viqueque ho Ainaro.

Balkaun Úniku maka sistema ida integradu, servisu hamutuk ho liña ministeriál sira liu-liu Ministériu Justisa. 

Prosesu pasaporte halo iha Balkaun Úniku ne’e, maibé imprime iha Dili tanba Pasaporte hanesan dokumentu ida ofisiál tebtebes, nia sentrál iha Serve ne’ebé iha Ministériu Justisa. Maibé dokumentu seluk prodús iha Balkaun Úniku. 

Servisu ne’e hetan apoiu mós hosi Ministériu Transporte no Komunikasaun (MTK) tanba prosesu sira ne’e tomak presiza internet. Alende ne’e servisu hamutuk mós ho Programa Nasaun Unidas bá Dezenvolvimentu (PNUD) desde tinan 2023. 

Repezentante PNUD, Katyna Argueta kongratula Governu  tanba ho prezensa Balkaun Úniku ne’e bele reforsa liu-tán prestasaun servisu públiku bá sidadaun sira. Balkaun Úniku reprezenta etapa prátika ida bá administrasaun públiku ida ne’ebé efisiente, transparante no tau sidadaun nu’udár sentru. 

PNUD komprometidu hodi servisu hamutuk ho Governu no povu Timor-Leste atu haforsa liután instituisaun, hadi'a servisu no apoia dezenvolvimentu sustentável iha munisípiu tomak.

Prezidente Autoridade Munisípiu Bobonaro, Paulo Moniz Maia agradese bá Governu no parseiru PNUD ne'ebé estabelese ona edifísiu ne'e. 

Maski edifisíu ida-ne'e ki'ik, maibé ohin no aban bá oin sidadaun sira bele mai trata ona dokumentus iha-ne'e.