undefined
Ministro MTC

Kona-ba Ministru Transporte no Komunikasaun, Miguel Marques Gonçalves Manetelu

Miguel Marques Gonçalves Manetelu, moris iha loron 5 fulan Maiu tinan 1969 iha Maliana, Munisípiu Bobonaro. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, hahú nia eskola Primária to’o pre-sekundária iha Maliana, hahu husi tinan 1977 to’o 1985. Husi tinan 1985 to’o tinan 1988, kontinua eskola Sekundária, iha SMA 1 Negeri Dili. Hafoin remata eskola Sekundaria iha Dili, kontinua ba eskola ensinu superior no hetan lisensiatura iha Engenaria Elétrika husi Udayana – Bali, Indonesia. 

Iha Indonesia, Manetelu halo parte ba Movimentu Rezisténcia Nasional Estudantes Timor-Leste (RENETIL), desde organizasaun movimentu ne’e hahú. Iha tinan 2000, Manetelu Eleitu nu'udar Sekretáriu Jerál RENETIL, troka Fernando La-Sama de Araujo (Matebian), no okupa kargu Sekretariu Jeral RENETIL nian to’o tinan 2004. 

Hahú husi 8 Agostu 2007, Manetelu simu kna'ar nu'udar Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu. Mosu Remodelasaun Governasaun iha 2015, Manetelu simu fali kna'ar nu'udar Vise Ministru Solidariedade Sosial hahu husi loron 16 Fevereiru to’o termina mandatu iha loron 15 Setembru 2017. 

Iha loron 1 fulan Jullu 2024, simu hikas knaar nudar Ministru Tranportes no Komunikasoens husi IX Governu Konstitusional to’o ohin loron.

Nu'udar Ativista, Manetelu dedika nia vida labarik no Joven nian ba luta libertasaun nasional iha rai laran no iha Indonézia, liu husi atividade Klandestina no Movimentu Estudantil nian. Nudar Polítiku, Manetelu halo parte ba Partidu Congresso Nacional de Reconstrução de Timor-Leste (CNRT) no husi ne’e, mak okupa kargu Públiku oin-oin, nudar Sekretáriu Estadu, Vise Ministru no Ministru husi IV Governu, V Governu, VI Governu ni IX Governu Konstitusional. 

Iha Esperiensia Profesional, alende sai nu'udar Membru Governu, Manetelu mos nu'udar dosentes iha departementu Engineria nian husi Universidade Nasional Timor-Lorosa’e husi tinan 2001 to’o 2004. Entre tinan 2023 to’o 2007, nudar Asesór no koordenadór iha Presidênsia Repúblika hodi lidera no koordena ekipa Diálogo Nasional no Sekretáriu Ezekutivu ba Komisaun ba Asuntu Kuadros Rezisténcia. Entre tinan 2018 to’o 2020, Nu'udar Asesór ba Asuntu Juventude no Desportu iha Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu.

Iha esperiensia organizasaun publikas no Privadus, alende organizasaun Rezistensia nian, Manetelu mós sai nu'udar Editór Jornal Vox Populi (atividade Imprensa durante períudu kampanha ba REFERENDUM) iha tinan 1999. Entre tinan 1999 to’o 2002, nu'udar Xefe Departementu Planeamentu iha Prezidium Juventude Loriku Aswain (PJLA) ne’ebe ikus mai transforma sai Konselho Nacional da Juventude de Timor-Leste (CNJTL).  Sai Sekretario Jerl RENETIL husi tinan 2000 to’o 2004. Nudar fundador CNJTL, ikus mai eleitu sai Prezidente CNJTL iha primeiru kongressu transformasaun PJLA ba CNJTL nian husi tinan 2002 to’o 2007. Sai nu'udar Prezidente ba Confederação do Desporto de Timor-Leste (CDTL) husi tinan 2010 to’o 2011 no hahu husi tinan 2016 to’o ohin loron, nudar Prezidente Federação Shorinji-KEMPO Timor-Leste.

Ikus mai, tamba envolvimentu iha organizasaun rezisténsia nian, mak estadu atribui medalla ordem Nicolau Lobato, Grau II ba Manetelu, nu'udar rekoñesimentu ida ba nia partisipasaun iha prosesu luta ba libertasaun nasional. 

 

Kompeténsia Ministru Tranportes no Komunikasoens

Ministru Transportes no Komunikasoens mak responsável ba konsesaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun polítika, ne'ebé define no aprova ona husi Konsellu Ministrus, ba área transportes no Komunikasoins.
Ministru Transportes no Komunikasoens mak iha kompeténsia atu propoin no ezekuta liña polítika Ministériu nian iha área transportes no Komunikasoens; formula, dezenvolve no asegura implementasaun no ezekusaun ba kuadru legál no reguladór setór transportes no Komunikasoens nian;
dezenvolve no regula atividade transportes no Komunikasoens nian, nune'e mós otimiza meiu komunikasaun; asegura koordenasaun setór transportes no estimula komplementaridade entre ninia modu oioin, nune'e mós sira-nia kompetitividade, atubele hadi'a satisfasaun utente sira nian; promove jestaun, nune'e mós adosaun normas téknikas no regulamentasaun kona-ba uzu públiku servisu komunikasaun nian; garante prestasaun servisu públiku telekomunikasaun nian no utilizasaun espasu rádiuelétriku, liuhusi emprezas públikas ka konsesaun prestasaun servisu públiku nian ba entidade privadu sira; mantein no dezenvolve sistema informasaun no supervizaun meteorolójiku no seismolójiku nasionál, inklui konstrusaun no manutensaun ninia infraestruturas; promove no koordena investigasaun sientífika no dezenvolvimentu teknolójiku iha área transportes terrestres, aéreus no marítimu ho karáter sivíl; estabelese mekanizmu kolaborasaun no koordenasaun ho órgaun Governu sira seluk ne'ebé iha responsabilidade ba áreas relevantes.
Servisu no organizmu hirak tuirmai Ministru Transportes no Komunikasoens maka sei tutela: Administrasaun Portu Timor-Leste (APORTIL, sigla iha lian portugés), Administrasaun Aeroportu no Navigasaun Aérea Timor-Leste, E.P. (ANATL E.P. sigla iha lian portugés), Autoridade Aviasaun Sivíl Timor-Leste (AACTL, sigla iha lian portugés), Autoridade Nasionál Komunikasaun (ANC, sigla iha lian portugés) no Ajénsia Teknolojia Informasaun no Komunikasaun, I.P. - TIC TIMOR

Under Construction 

TituluData PublikaData TakaAsaun
No Data
tender-image
TituluData PublikaAsaun
Despacho No 347/IX-GOV/MTC/IV/2026 22 Jul 2026, 00:00 Download
Despacho no 150/IX-GOV/MTC/III/2026 26 Mar 2026, 00:00 Download
Despacho No 445/IX-GOV/GMTC/X/2025 10 Nov 2025, 00:00 Download
Despacho No 096/IX-GOV/MTC/IV/2025 07 Apr 2025, 00:00 Download
Ato administrativo que (1) Aprova o procedimento nos exatos termos em que está formulado, quanto a fac 10 Oct 2024, 00:00 Download
dispatch-image

Dadus seidauk iha!

job-image
TituluData PublikaAsaun
No Data
report-img

Dadus seidauk iha!

law-image

Dadus seidauk iha!

ict-image

Notísia

Notísia foun sira

null

Enkontru Interministeriál Kona-ba Koordenasaun Asuntu Ekonómiku 2026 no ASEAN


Dili, 24 Setembru 2026 – Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng,. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, partisipa iha Enkontru Interministeriál kona-ba Koordenasaun Asuntu Ekonómiku 2026 no ASEAN

Enkontru ne’e lidera husi Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Koordenadór ba Asuntu Ekonómiku, Francisco Kalbuady Lay, enkontru ne’e hodi valida Roteiru Komunidade Ekonómika ASEAN 2026-2033, "Prezentavel Ekonómiku" (PED) ka Rezultadu Ekonómiku Prioridade, no asuntu sira seluk ne'ebé iha interese mútuo. Objetivu prinsipál sira maka: - Fasilita implementasaun kompromisu sira Timor-Leste nian iha área ekonomia nian. Hetan informasaun kona-ba importánsia PED nian no asegura integrasaun asuntu PED nian.

Le'e tan
null

Banku Mundial ho Governu Diskuti Kona-Ba Dezenvolvimentu Dijitál Iha Timor-Leste


Dili, 24 Setembru 2026 – Governu liuhosi Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Manetelu, simu vizita kortézia husi Reprezentante Banku Mundiál iha Timor-Leste, David Freedman ho nia ekipa, Enkontru ne’e diskute kona-ba dezenvolvimentu dijitál iha Timor-Leste, Banku Mundial ho Governu Diskuti Kona-Ba Dezenvolvimentu Dijitál Iha Timor-Leste, infraestrutura dijitál no Haforsa Transformasaun Dijitál Nasionál nomos Hadia Konetividade no Servisu Dijital Ba Povu, inklui atualizasaun kona-ba Identidade Úniku no servisu dijitál sira ne’ebé lao hela. Banku Mundiál mós husu disponibilidade Ministru Manetelu atu partisipa iha Simeira Dijitál iha Korea Súl** no sei fahe relatóriu esbosu atu hetan komentáriu husi Ministru no nia ekipa molok publikasaun.

Reprezentante Banku Mundiál iha Timor-Leste, David Freedman, hato’o apresiasaun ba Ministru Manetelu no Governu kona-ba prioridade iha dezenvolvimentu dijitál, liuliu operasaun komersiál kabu fibra ótika. Nia suporta prioridade atu amplia infraestrutura fibra ba komunidade sira, enkuantu Starlink bele sai alternativa atu alkansa komunidade iha área remotas.

Diskusaun mós destaka ID Úniku no infraestrutura dijitál krítiku atu apoia servisu públiku, hadi’a efisiénsia governu, pagamentu dijitál no dezenvolvimentu ekonomia dijitál. Banku Mundiál mós reafirma prontidaun atu kontinua servisu hamutuk ho Timor-Leste no ASEAN iha área dezenvolvimentu dijitál.

Diskusaun foka ba ajenda no preparasaun ba simeira globál AI no dijitál iha Korea, ne’ebé sei hala’o iha 19–22 Outubru. Ministru Manetelu sei partisipa, no sei iha oportunidade atu ko’alia iha meza redonda ministeriál, inklui tópiku kona-ba AI, asesibilidade dispozitivu no konetividade.

Aleinde ne’e, sei kontinua diskute atualizasaun kona-ba ID Úniku no haree área seluk ne’ebé bele envolve iha kooperasaun. Ekipa organizadór husu atu hatene sedu kona-ba tópiku ka eventu espesífiku ne’ebé Ministru hakarak partisipa, iha Diskusaun ne'e  informa mós kona-ba oportunidade ba Ministru atu partisipa iha eventu internasionál, hamutuk ho ministru sira husi nasaun oioin. 

Banku Mundiál mós kompleta hela CPSD – Diagnóstiku Setór Privadu ba Timor-Leste, ho objetivu atu analiza ambiente no oportunidade atu atrai investimentu privadu.

Ba Timor-Leste, estudu CPSD foka liuliu ba setór turizmu no infraestrutura dijitál, tanba konsidera importante ba kreximentu ekonómiku no diversifikasaun ekonomia. Banku Mundiál sei fahe relatóriu esbosu ho ekipa Ministériu atu hetan diskusaun no kontribuisaun.

Ministru Manetelu hatete katak jornada dijitalizasaun Timor-Leste lao hela ho progresu, liuhosi investimentu governu iha kabu submariñu fibra ótika no projetu konektividade nasionál  da-walu (NCP). Projetu ne’e estende konektividade ba postu administrativu, sede suku, sentru saúde no eskola sira.Tanba fibra ótika seidauk bele to’o ba fatin hotu-hotu, governu mos fó lisensa ba Starlink, no agora besik sede suku 450 konekta ona ho internet satélite. Kombinasaun fibra ótika no Starlink ajuda aumenta kobertura internet iha territóriu nasionál.

Diskusaun públika no Governu foka ba opsaun satelite, hanesan Starlink, no kabu fibra ótika atu haforsa konektividade, liuliu iha área remota. Maski teknolojia rua ne’e bele uza hamutuk, presiza fó atensaun ba seguransa sibernétika, krime sibernétika no protesaun dadus. Kombate krime sibernétika la’ós responsabilidade Governu Timor-Leste de’it, maibé presiza kooperasaun internasionál.

Prosesu dijitalizasaun no governu eletróniku kontinua lao, maibé transformasaun dijitál no sistema pagamentu dijitál presiza ID Úniku. Programa ID Úniku ne’ebé hahú iha Governu VIII liuhosi TIC Timor, depois iha Governu IX integra ba Ministériu Transportes no Komunikasaun, agora mos liga ho programa iha Ministériu Justisa. Maski iha interpretasaun diferente entre ministériu sira, presiza kooperasaun no koordinasaun interministeriál atu programa ID Úniku bele kontinua no apoia dezenvolvimentu dijitál nasional.

Diskusaun públika no Governu foka ba opsáun uza satélite hanesan Starlink no kabu fibra ótika, liuliu ba área remota. Maski teknolojia rua ne’e bele kombina, seguransa sira presiza konsidera tanba iha risku kona-ba seguransa sibernétika, krime sibernétika no protesaun dadus.

Seguransa sibernétika no kombate krime sibernétika la’ós responsabilidade Governu Timor-Leste de’it, maibé presiza kooperasaun internasionál. Iha tempu hanesan ne’e, prosesu dijitalizasaun no governu eletróniku kontinua lao, maibé transformasaun dijitál, servisu dijitál no pagamentu eletróniku presiza suporta hosi ID Úniku.

Programa ID Úniku ne’ebé hahú iha Governu da-walu, depois integra ba Ministériu Transportes no Komunikasaun iha Governu da-sia, agora envolve mos Ministériu Justisa. Maski iha interpretasaun diferente entre ministériu sira, presiza kooperasaun interministeriál atu programa ID Úniku bele lao ho diak no apoia prosesu dijitalizasaun nasional.

Governu kontinua dezenvolve infraestrutura komunikasaun liuhosi instalasaun kabu fibra ótika no halo trial cross-border ho ligasaun ne’ebé mai husi Indonézia. Ho komersializasaun kabu submariñu ne’ebé lansa ona, Governu planeia atu remata trial ne’e no kontinua avalia Starlink hanesan backup ba konektividade.
 

Le'e tan
null

Enkontru Avaliasaun Projetu Ba Espansaun AIPNL, Pista Taxiway, Apron Expansaun No Konstrusaun Ba Torre Kontrolu Tráfiku Aéreu


Dili, 22 Setembru 2026 – Ministru Transportes no Komuniakasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu konvoka enkontru ho PMU, PMC, Construction Supervision Consultant (CSC), Yocshin JV, Waskita Karya, PresidentE ANATL no ADN, Enkontru ne'e halo iha Gabinete MTK Kaikoli Dili.

Objetivu husi Enkontru ne’e atu estabelese entendimentu komún kona-ba kondisaun atuál projetu nian; kompara Konsultór Supervizaun nia avaliasaun ho esplikasaun sira ne'ebé fornese hosi Waskita Karya; identifika kauza sira atrazu nian; avalia prontidaun dezeñu sira no pakote serbisu krítiku sira; no determina medida koordenasaun no aselerasaun ne’ebé presiza atu kompleta projetu ne’e tuir obrigasaun kontratuál no interese Governu nian.

Iha nia intervensaun Ministru Manetelu hatete enkontru ne'e tuir diskusaun sira uluk nian, inklui envolvimentu ho lideransa Waskita Karya nian no informasaun ida ba Vise Primeiru Ministru. Governu konsidera katak kompletasaun projetu ne’e presiza envolvimentu governu-ba-governu ne’ebé intensivu liu, partikularmente ho Governu Indonézia no entidade korporativa relevante sira, sein diminui responsabilidade kontratuál Waskita Karya nian.

Ministru esplika katak Governu konsidera hela senáriu oioin atu mantein kontinuidade obra sira nian. Hirak-ne'e bele inklui apoiu ne'ebé hametin ba Waskita Karya, envolvimentu hosi parseiru ka fornesedór sira ne'ebé iha kapasidade ba pakote espesífiku sira, no arranju apropriadu sira ba entrega no pagamentu dezeñu nian enkuantu prezerva kontratu governante. Opsaun ruma sei presiza revizaun legál, tékniku no kontratuál liután.

Ministru orienta katak aprezentasaun sira hosi Konsultór Supervizaun no Waskita Karya uza hodi estabelese komparasaun objetivu ida kona-ba projetu nia estatutu, partikularmente iha relasaun ho prontidaun dezeñu nian, progresu fíziku, rekursu sira, aprovizionamentu no kalendáriu kompletasaun nian.

Konsultór Supervizaun Lee, hatete katak aprezentasaun ne'e bazeia ba dokumentu projetu nian, korespondénsia, dadus fatin nian no obrigasaun sira Kontratór nian tuir Empregadór nia Rekizitu sira. Aprezentasaun ne’e aborda kona-ba estatutu dezeñu no dezeñu sira, materiál no ekipamentu, mobilizasaun, administrasaun kontratu, pakote serbisu krítiku no viabilidade atu kompleta projetu.

Waskita Karya aprezenta progresu hosi obra sira, rekursu sira ne'ebé mobiliza ona, atividade atuál sira iha fatin, limitasaun sira dezeñu nian, ezijénsia sira dokumentu apoiu nian, arranju asesu nian, aprovizionamentu ekipamentu nian no medida aselerasaun sira ne'ebé propoin.

Waskita Karya relata katak maizumenus unidade ekipamentu 45 to'o 46 no maizumenus pesoál 145 maka mobiliza ona iha momentu aprezentasaun nian. Rekursu sira sei ajusta tuir programa serbisu no ezijénsia operasionál sira.

Iha nia intervensaun ikus Ministru hateten objetivu Governu nian atu fasilita progresu envezde impede implementasaun. Husu ba parte hotu-hotu atu mantein komunikasaun ne'ebé efetivu, fornese informasaun ne'ebé loos, hala'o sira nia responsabilidade ida-idak no hatudu sira nia kompromisu liuhosi progresu fatin ne'ebé bele sukat no kompletasaun dokumentasaun ne'ebé pendente iha tempu ne'ebé loos.

Le'e tan