undefined
Ministro MTC

Kona-ba Ministru Transporte no Komunikasaun, Miguel Marques Gonçalves Manetelu

Miguel Marques Gonçalves Manetelu, moris iha loron 5 fulan Maiu tinan 1969 iha Maliana, Munisípiu Bobonaro. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, hahú nia eskola Primária to’o pre-sekundária iha Maliana, hahu husi tinan 1977 to’o 1985. Husi tinan 1985 to’o tinan 1988, kontinua eskola Sekundária, iha SMA 1 Negeri Dili. Hafoin remata eskola Sekundaria iha Dili, kontinua ba eskola ensinu superior no hetan lisensiatura iha Engenaria Elétrika husi Udayana – Bali, Indonesia. 

Iha Indonesia, Manetelu halo parte ba Movimentu Rezisténcia Nasional Estudantes Timor-Leste (RENETIL), desde organizasaun movimentu ne’e hahú. Iha tinan 2000, Manetelu Eleitu nu'udar Sekretáriu Jerál RENETIL, troka Fernando La-Sama de Araujo (Matebian), no okupa kargu Sekretariu Jeral RENETIL nian to’o tinan 2004. 

Hahú husi 8 Agostu 2007, Manetelu simu kna'ar nu'udar Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu. Mosu Remodelasaun Governasaun iha 2015, Manetelu simu fali kna'ar nu'udar Vise Ministru Solidariedade Sosial hahu husi loron 16 Fevereiru to’o termina mandatu iha loron 15 Setembru 2017. 

Iha loron 1 fulan Jullu 2024, simu hikas knaar nudar Ministru Tranportes no Komunikasoens husi IX Governu Konstitusional to’o ohin loron.

Nu'udar Ativista, Manetelu dedika nia vida labarik no Joven nian ba luta libertasaun nasional iha rai laran no iha Indonézia, liu husi atividade Klandestina no Movimentu Estudantil nian. Nudar Polítiku, Manetelu halo parte ba Partidu Congresso Nacional de Reconstrução de Timor-Leste (CNRT) no husi ne’e, mak okupa kargu Públiku oin-oin, nudar Sekretáriu Estadu, Vise Ministru no Ministru husi IV Governu, V Governu, VI Governu ni IX Governu Konstitusional. 

Iha Esperiensia Profesional, alende sai nu'udar Membru Governu, Manetelu mos nu'udar dosentes iha departementu Engineria nian husi Universidade Nasional Timor-Lorosa’e husi tinan 2001 to’o 2004. Entre tinan 2023 to’o 2007, nudar Asesór no koordenadór iha Presidênsia Repúblika hodi lidera no koordena ekipa Diálogo Nasional no Sekretáriu Ezekutivu ba Komisaun ba Asuntu Kuadros Rezisténcia. Entre tinan 2018 to’o 2020, Nu'udar Asesór ba Asuntu Juventude no Desportu iha Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu.

Iha esperiensia organizasaun publikas no Privadus, alende organizasaun Rezistensia nian, Manetelu mós sai nu'udar Editór Jornal Vox Populi (atividade Imprensa durante períudu kampanha ba REFERENDUM) iha tinan 1999. Entre tinan 1999 to’o 2002, nu'udar Xefe Departementu Planeamentu iha Prezidium Juventude Loriku Aswain (PJLA) ne’ebe ikus mai transforma sai Konselho Nacional da Juventude de Timor-Leste (CNJTL).  Sai Sekretario Jerl RENETIL husi tinan 2000 to’o 2004. Nudar fundador CNJTL, ikus mai eleitu sai Prezidente CNJTL iha primeiru kongressu transformasaun PJLA ba CNJTL nian husi tinan 2002 to’o 2007. Sai nu'udar Prezidente ba Confederação do Desporto de Timor-Leste (CDTL) husi tinan 2010 to’o 2011 no hahu husi tinan 2016 to’o ohin loron, nudar Prezidente Federação Shorinji-KEMPO Timor-Leste.

Ikus mai, tamba envolvimentu iha organizasaun rezisténsia nian, mak estadu atribui medalla ordem Nicolau Lobato, Grau II ba Manetelu, nu'udar rekoñesimentu ida ba nia partisipasaun iha prosesu luta ba libertasaun nasional. 

 

Kompeténsia Ministru Tranportes no Komunikasoens

Ministru Transportes no Komunikasoens mak responsável ba konsesaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun polítika, ne'ebé define no aprova ona husi Konsellu Ministrus, ba área transportes no Komunikasoins.
Ministru Transportes no Komunikasoens mak iha kompeténsia atu propoin no ezekuta liña polítika Ministériu nian iha área transportes no Komunikasoens; formula, dezenvolve no asegura implementasaun no ezekusaun ba kuadru legál no reguladór setór transportes no Komunikasoens nian;
dezenvolve no regula atividade transportes no Komunikasoens nian, nune'e mós otimiza meiu komunikasaun; asegura koordenasaun setór transportes no estimula komplementaridade entre ninia modu oioin, nune'e mós sira-nia kompetitividade, atubele hadi'a satisfasaun utente sira nian; promove jestaun, nune'e mós adosaun normas téknikas no regulamentasaun kona-ba uzu públiku servisu komunikasaun nian; garante prestasaun servisu públiku telekomunikasaun nian no utilizasaun espasu rádiuelétriku, liuhusi emprezas públikas ka konsesaun prestasaun servisu públiku nian ba entidade privadu sira; mantein no dezenvolve sistema informasaun no supervizaun meteorolójiku no seismolójiku nasionál, inklui konstrusaun no manutensaun ninia infraestruturas; promove no koordena investigasaun sientífika no dezenvolvimentu teknolójiku iha área transportes terrestres, aéreus no marítimu ho karáter sivíl; estabelese mekanizmu kolaborasaun no koordenasaun ho órgaun Governu sira seluk ne'ebé iha responsabilidade ba áreas relevantes.
Servisu no organizmu hirak tuirmai Ministru Transportes no Komunikasoens maka sei tutela: Administrasaun Portu Timor-Leste (APORTIL, sigla iha lian portugés), Administrasaun Aeroportu no Navigasaun Aérea Timor-Leste, E.P. (ANATL E.P. sigla iha lian portugés), Autoridade Aviasaun Sivíl Timor-Leste (AACTL, sigla iha lian portugés), Autoridade Nasionál Komunikasaun (ANC, sigla iha lian portugés) no Ajénsia Teknolojia Informasaun no Komunikasaun, I.P. - TIC TIMOR

Under Construction 

TituluData PublikaData TakaAsaun
No Data
tender-image
TituluData PublikaAsaun
Despacho No 445/IX-GOV/GMTC/X/2025 10 Nov 2025, 00:00 Download
Despacho No 096/IX-GOV/MTC/IV/2025 07 Apr 2025, 00:00 Download
Ato administrativo que (1) Aprova o procedimento nos exatos termos em que está formulado, quanto a fac 10 Oct 2024, 00:00 Download
dispatch-image

Dadus seidauk iha!

job-image
TituluData PublikaAsaun
No Data
report-img

Dadus seidauk iha!

law-image

Dadus seidauk iha!

ict-image

Notísia

Notísia foun sira

null

Governu Lansa Fatuk Da-Huluk Kontruksaun Merkadu Ermera “Merkadu Foun Oportunidade Foun, Hodi Dezenvolve Ekonomia Lokál”


Ermera, 06 Fevereiru 2026 – Governu liuhosi Ministériu Komersiu no Indústria lansa fatuk da-huluk merkadu Gleno Ermera.

Vise-Primeiru Ministru Interinu, MKAE, no MTA atúal Ministru Transportes no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, hamutuk ho vise Primeiru-Ministru Mariano Assanami Sabino no membru governu balu lansa fatuk da-huluk ba konstrusaun Merkadu Gleno, Munisípiu Ermera.

Ministru Komérsiu no Indústria, Nino Pereira hatete, ohin marka tan pasu ida ba Dezenvolvimentu Komérsiu iha Timor-Leste espesial ba povu iha Munisípiu Ermera.

"Merkadu foun Oportunidade foun ba dezenvolvimentu ekonomia lokál, ita tenke reforsa duni ita nia ekonómia lokal tanba dezenvolvimentu ekonómia nia baze mak fatór determinante  ba progresu hotu ba dezenvolvimentu ekonomia nasaun nian." Dehan Ministru Komérsiu no Indústria, Nino Pereira iha nia diskursu hafoin tau primeira Pedra iha Gleno.

Vise-Primeiru Ministru Interinu, MKAE, no MTA, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu iha nia diskursu hatete Serimónia ida ne’e marka pasu importante ida esforsu Governu atu implementa Programa IX Governu Konstitusional ne’ebé lidera husi Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão, liu-liu iha área dezenvolvimentu ekonomiku lokál, fortalesimentu merkadu doméstiku, no hasa’e kondisaun moris komunidade rurál sira.

“Merkadu Gleno sei sai hanesan infraestrutura estratéjika ida ne’ebé suporta ligasaun entre setór agrikultura, komérsiu no ekonómia lokál. Governu iha konviksaun katak, merkadu ne’e sei kontribui ba hasa’e valór produtu lokál, promove produsaun nasionál, no kria oportunidade rendimentu no empregu ba povu iha munisípiu ermera” dehan Ministru Manetelu

Governante ne’e afirma Projetu ida ne’e reflete kompromisu Governu atu kontinua investe iha infraestrutura bázika no ekonómika iha munisípiu sira, hodi garante dezenvolvimentu inkluzivu, ekuitativu no sustentável, la konsentra de’it iha sentru urbana, maibé to’o ba komunidade rurál sira.

Iha oportunidade ida ne’e, Ministru Manetelu apresia no agradese ba Ministru Komersiu no Indústria, ba dedikasaun ne’ebé kontinua demonstra iha realizasaun prioridade Programa IX Governu Konstitusional, liuliu iha área komérsiu, industria no fortalese merkadu lokál.

Aleide nemos hato’o apresisaaun ba Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, ba papél importante ne’ebé dezempeña iha planeamentu, koordenasaun no implementasaun investimentu estratéjikus, hodi garante katak projetu hanesan Merkadu Gleno iha planeamentu ne’ebé sólidu, koerente no sustentável.

Governu espera katak prosesu konstrusaun bele hala’o ho responsabilidade no tuir padraun qualidade ne’ebé iha, hodi garante katak infraestrutura ida ne’e bele servi ba interesu públiku no ba gerasaun agora no futuru.

Governu hein katak Merkadu Gleno sei sai kontribuisaun konkretu ba dezenvolvimentu ekonómiku lokál no hasa’e moris di’ak liu ba populasaun Ermera.

Orsamentu ba konstruksaun merkadu Gleno, Ermera ho montante, dolar amerikanu $8.861.517,89, kompaña Henan Fifth Construction, Group Co., LTD(China) husi Xina maka sei halo konstruksaun ba merkadu Gleno, Ermera.

Partisipa iha lansamentu ne’e, membru governu, PAM Ermera, Diretór Munisípal Sira, Prezidente C-MCLN Ermera, Prezidente CCI-TL, Prezidente CCI-Ermera, Lidér Komunitáriu, Populasaun ermera, reprezentante komando PNTL Munisípiu Ermera, F-FDTL destaku munisípiu ermera, no entidade estadu sira.

Le'e tan
null

Governu Rekoñese Nesesidade Duni Kria Lei Konkorrénsia Atu Promove Kompetisuan Nebe Saudevael Iha Merkadu


Likisa, 05 Fevereiru 2026 - Vise-PM Interinu no Ministru Kordenadór ba Asuntu Ekonómiku, no Ministru Turizmu Ambiente atúal Ministru Transporte no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu akompaña hosi Vise Ministru Komersiu no Industria, Augosto Junior kinta ohin hamutuk ho komisaun D parlamentu nasional ne'ebé trata ba Asuntu Ekonómiku, kontinua halo diskusaun  no aprovasaun ba Proposta Lei Konkorensia n.º 19/VI (2.ª), iha Salaun IADE, Munisípiu Likisa.

Diskusaun ba loron da-ruak ne'e kontinua halo diskusaun ba artigu 11 too artigu 19 no 20, iha diskusaun ne’e Ministru Manetelu afirma durante ne’e Indika katak bele mosu Pratika sira ne’ebé maka anti kompetisaun ka bele mosu monopoli merkadu.

“Hafoin Timor-Leste nia adezaun ba WTO no ASEAN ita iha nesesidade duni atu kria lei konkorr'ensia, atu promove kompetisuan ne'ebé saudevél, adezaun ba WTO ho ASEAN ema hotu preokupadu ho merkadu livre maka depois estadu labele halo intervensaun kolektiva ba merkadu, defini buat balu entaun ho adezaun ne’e merkadu livre, preokupasaun ita nia populasaun nomos polítiku sira iha rai laran hatete katak bele hamate no balu mós hatete ita hamate ona ita nia empresa timor-oan sira, lei ne’e mai atu regulariza promove kompetisaun ne’ebé saudavél para fó biban mós ba timor-oan sira, tanba iha intervensaun balu lei ne’e fó para oinsa ita defini regras no prosedimentu balu ne’ebé mak bele proteje ita nia kompaña nasional sira, neebé polítika mak ne’e loke kompetisaun maibé labele estraga merkadu”Ministru Manetelu afirma.

Governante ne’e subliña ohin preokupasaun deputadu sira nia mak ne’e duni, kbiit timor-oan nia , kbiit governu nia atu implementa lei ne ho di’ak.

“Tuir deputadu sira katak iha lei barak ne’ebé maka vigora maibé dalaruma mós iha implementasaun sempre iha laos problema de’it dalaruma la implementa, lei ida ne’e hanesan nesesidade ida, governu husu tempu tuir lei, loron 90 no depois lei ne’e tama ba vigór loron 180 governu tenki estabele entidade, nu’udar timor oan opstimismu katak ita bele, tanba timor-oan ne’e”Ministru Manetelu subliña

Nia hatete bainhira Timor-Leste hahú restaura independénsia iha 20 maiu 2002 ita dala ruma duvida ba kapasidade timor-oan sira tanba ita foin mak harii ita nia nasaun, maibé ohin loron ho joven sira ne’ebé maka halao sira nia estúdu iha rai liur fila mai Timor kontinua kontribui tanba nemak entidade ne’e ba futuru tenki mai duni hosi ema sira ne’ebé maka iha koñesimentu ne’ebé klean, professionál no matenek iha setór ne’e, importante ba governu maka oinsa kria entidade ida ne’e no oinsa mak entidade ne’e lidera husi ema ne’ebé maka nia koñesimentu iha area refere.

Ministru Manetelu ho esperansa lei refere iha diskusaun final aban sei prepara nia redasaun final, sei Haruka ba Prezidente Republika, José Ramos-Horta no fiar katak Prezidente sei promulga lei ne’e, ba governu tenki halo preparasaun, sura loron 180 tama ba vigór ho loron 90 fo governu tempu liu fulan ne’’e para atu halo preparasaun.

Lei Konkorrénsia ne’e ho objetivu atu estabelese kuadru legál ida hodi regula prátika konkorrensiál sira iha Timor-Leste, promove merkadu ida ne’ebé justu no transparente hodi nune'e sei kontribui ba kreximentu ekonómiku sustentável, ho promove ambiente negósiu ida ne’ebé atrativu liu, ba benefísiu konsumidór sira.

Le'e tan
null

MTK ho KSTL Buka Solusaun Ba Reklamasaun Kona-Ba Prosesu Retirasaun Funsionariu Públiku Ne'ebé Oras Ne’e Dadaun Servisu Hela Iha ANATL,E.P.


Dili, 03 Fevereiru 2026 – Diretór Jerál Administrasaun no Finansas, Aniceto Leto Soro akompaña hosi Diretora nasional rekursu umanus, xefe avaliasaun dezempeñu, promosaun no progresaun, asesór administrasaun finansas no transportes maritima gabineti DGAF. no Finansas MTK halao enkontru ho  Prezidente KSTL Almerio Villa Nova tersa ne'e iha sala enkontru DNMG Kaikoli DIli.

Objetivu husi reuniaun ne'e hodi buka solusaun ba reklamasaun kona-ba prosesu retirasaun funsionariu públik ne'ebé oras ne'e dadaun servisu hela iha ANATL,E.P. 

Retirasaun funsionáriu públiku husi ANATL,E.P mai Ministériu Transportes no Komunikasaun ba da-huluk iha 25 Outubru 2024 totál funsionárius hamutuk nain 24, enkuantu iha tinan 2026 nia laran sei halo tan retirasaun ba da-ruak hó totál funsionárius ema nain 65 (feto = 9,mane 56) razaun retirasaun ne'e bazeia ba lisensa sem vensimentu (LSV) iha limitasaun tempu bazeia ba Lei n.º 5/2009 de 15 de Jullu alterasaun ba dauluk ba Lei n.º 8/2004, de 16 de Juñu (Aprova o Estatuto da Função Pública) artigu 54° versiklu (1) Funsionáriu permanente ho servisu pelumenus tinan tolu bele hetan lisensa lahó saláriu to’o tinan rua, hosi diresaun servisu respetivu, renovável ba tinan ida, tuir termu sira ne'ebé sei regula hosi Governu.

Funsionáriu públiku hirak ne'e hahú sira nia lisensa sem vensimentu iha fulan Novembru tinan 2017 (Novembru 2026 halo tinan 9) viola ona artigu 54° hó razaun ANATL,E.P. 

MTK fó opsaun ba sira fila sai funsionárius públikus ou rezignaan husi funsionárius públikus. 

Iha reuniaun ne'e konfederasaun sindikatu Timor-Leste (KSTL) lori funsionáriu públiku sira nian aspirasaun hodi buka dalan molok foti disizaun.

Bazeia ba karta DGAF (ba ANATL,E.P. data 30 Jullu 2025, officio No. 211/MTC-DGAF/VII/2025 hó assuntu Pedido de retireda dos funcionários permanentes MTK, lisensa laiha saláriu, ne’ebé servisu iha ANATL, E.P.) wainhira termina lisensa sem vensimentu (LSV) mak fila (1 Novembru 2026).

Konfederasaun sindikatu Timor-Leste (KSTL) sei halo kordenasaun no diskusaun hó

parte ANATL,E.P. konaba assuntu refere bazeia ba Lei traballador numeru 4/2012.

Le'e tan