undefined
Ministro MTC

Kona-ba Ministru Transporte no Komunikasaun, Miguel Marques Gonçalves Manetelu

Miguel Marques Gonçalves Manetelu, moris iha loron 5 fulan Maiu tinan 1969 iha Maliana, Munisípiu Bobonaro. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, hahú nia eskola Primária to’o pre-sekundária iha Maliana, hahu husi tinan 1977 to’o 1985. Husi tinan 1985 to’o tinan 1988, kontinua eskola Sekundária, iha SMA 1 Negeri Dili. Hafoin remata eskola Sekundaria iha Dili, kontinua ba eskola ensinu superior no hetan lisensiatura iha Engenaria Elétrika husi Udayana – Bali, Indonesia. 

Iha Indonesia, Manetelu halo parte ba Movimentu Rezisténcia Nasional Estudantes Timor-Leste (RENETIL), desde organizasaun movimentu ne’e hahú. Iha tinan 2000, Manetelu Eleitu nu'udar Sekretáriu Jerál RENETIL, troka Fernando La-Sama de Araujo (Matebian), no okupa kargu Sekretariu Jeral RENETIL nian to’o tinan 2004. 

Hahú husi 8 Agostu 2007, Manetelu simu kna'ar nu'udar Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu. Mosu Remodelasaun Governasaun iha 2015, Manetelu simu fali kna'ar nu'udar Vise Ministru Solidariedade Sosial hahu husi loron 16 Fevereiru to’o termina mandatu iha loron 15 Setembru 2017. 

Iha loron 1 fulan Jullu 2024, simu hikas knaar nudar Ministru Tranportes no Komunikasoens husi IX Governu Konstitusional to’o ohin loron.

Nu'udar Ativista, Manetelu dedika nia vida labarik no Joven nian ba luta libertasaun nasional iha rai laran no iha Indonézia, liu husi atividade Klandestina no Movimentu Estudantil nian. Nudar Polítiku, Manetelu halo parte ba Partidu Congresso Nacional de Reconstrução de Timor-Leste (CNRT) no husi ne’e, mak okupa kargu Públiku oin-oin, nudar Sekretáriu Estadu, Vise Ministru no Ministru husi IV Governu, V Governu, VI Governu ni IX Governu Konstitusional. 

Iha Esperiensia Profesional, alende sai nu'udar Membru Governu, Manetelu mos nu'udar dosentes iha departementu Engineria nian husi Universidade Nasional Timor-Lorosa’e husi tinan 2001 to’o 2004. Entre tinan 2023 to’o 2007, nudar Asesór no koordenadór iha Presidênsia Repúblika hodi lidera no koordena ekipa Diálogo Nasional no Sekretáriu Ezekutivu ba Komisaun ba Asuntu Kuadros Rezisténcia. Entre tinan 2018 to’o 2020, Nu'udar Asesór ba Asuntu Juventude no Desportu iha Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu.

Iha esperiensia organizasaun publikas no Privadus, alende organizasaun Rezistensia nian, Manetelu mós sai nu'udar Editór Jornal Vox Populi (atividade Imprensa durante períudu kampanha ba REFERENDUM) iha tinan 1999. Entre tinan 1999 to’o 2002, nu'udar Xefe Departementu Planeamentu iha Prezidium Juventude Loriku Aswain (PJLA) ne’ebe ikus mai transforma sai Konselho Nacional da Juventude de Timor-Leste (CNJTL).  Sai Sekretario Jerl RENETIL husi tinan 2000 to’o 2004. Nudar fundador CNJTL, ikus mai eleitu sai Prezidente CNJTL iha primeiru kongressu transformasaun PJLA ba CNJTL nian husi tinan 2002 to’o 2007. Sai nu'udar Prezidente ba Confederação do Desporto de Timor-Leste (CDTL) husi tinan 2010 to’o 2011 no hahu husi tinan 2016 to’o ohin loron, nudar Prezidente Federação Shorinji-KEMPO Timor-Leste.

Ikus mai, tamba envolvimentu iha organizasaun rezisténsia nian, mak estadu atribui medalla ordem Nicolau Lobato, Grau II ba Manetelu, nu'udar rekoñesimentu ida ba nia partisipasaun iha prosesu luta ba libertasaun nasional. 

 

Kompeténsia Ministru Tranportes no Komunikasoens

Ministru Transportes no Komunikasoens mak responsável ba konsesaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun polítika, ne'ebé define no aprova ona husi Konsellu Ministrus, ba área transportes no Komunikasoins.
Ministru Transportes no Komunikasoens mak iha kompeténsia atu propoin no ezekuta liña polítika Ministériu nian iha área transportes no Komunikasoens; formula, dezenvolve no asegura implementasaun no ezekusaun ba kuadru legál no reguladór setór transportes no Komunikasoens nian;
dezenvolve no regula atividade transportes no Komunikasoens nian, nune'e mós otimiza meiu komunikasaun; asegura koordenasaun setór transportes no estimula komplementaridade entre ninia modu oioin, nune'e mós sira-nia kompetitividade, atubele hadi'a satisfasaun utente sira nian; promove jestaun, nune'e mós adosaun normas téknikas no regulamentasaun kona-ba uzu públiku servisu komunikasaun nian; garante prestasaun servisu públiku telekomunikasaun nian no utilizasaun espasu rádiuelétriku, liuhusi emprezas públikas ka konsesaun prestasaun servisu públiku nian ba entidade privadu sira; mantein no dezenvolve sistema informasaun no supervizaun meteorolójiku no seismolójiku nasionál, inklui konstrusaun no manutensaun ninia infraestruturas; promove no koordena investigasaun sientífika no dezenvolvimentu teknolójiku iha área transportes terrestres, aéreus no marítimu ho karáter sivíl; estabelese mekanizmu kolaborasaun no koordenasaun ho órgaun Governu sira seluk ne'ebé iha responsabilidade ba áreas relevantes.
Servisu no organizmu hirak tuirmai Ministru Transportes no Komunikasoens maka sei tutela: Administrasaun Portu Timor-Leste (APORTIL, sigla iha lian portugés), Administrasaun Aeroportu no Navigasaun Aérea Timor-Leste, E.P. (ANATL E.P. sigla iha lian portugés), Autoridade Aviasaun Sivíl Timor-Leste (AACTL, sigla iha lian portugés), Autoridade Nasionál Komunikasaun (ANC, sigla iha lian portugés) no Ajénsia Teknolojia Informasaun no Komunikasaun, I.P. - TIC TIMOR

Under Construction 

TituluData PublikaData TakaAsaun
No Data
tender-image
TituluData PublikaAsaun
Despacho No 096/IX-GOV/MTC/IV/2025 07 Apr 2025, 00:00 Download
Ato administrativo que (1) Aprova o procedimento nos exatos termos em que está formulado, quanto a fac 10 Oct 2024, 00:00 Download
dispatch-image

Dadus seidauk iha!

job-image
TituluData PublikaAsaun
No Data
report-img

Dadus seidauk iha!

law-image

Dadus seidauk iha!

ict-image

Notísia

Notísia foun sira

null

Ministériu Transporte No Komunikasaun Aprezenta Proposta Oje 2026 Ho Montante Millaun $20, Simu Envelope Fiskal Millaun $9


Dili, 07 Agostu 2025 – Ministériu Transporte no Komunikasaun halo aprezentasaun Planeamentu no Orsamentu tinan 2026 bá Komité Revizaun Orsamentu (KRO) ne’ebé lidera hosi Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão bazeia de’it bá tetu fiskál tinan 2026 nian.

Prosesu ba elaborasaun orsamentu ne’e Ministériu submete uluk proposta inisial depois ministerium finansas hasai envelope fiskál. 

proposal inisial ne’e total nebe MTK submeter millaun ruanulu liu. Maibé depois iha envelope fiskál ba ho kategoria rua deit salariu ba bem servisu milaun sia ne’e la tama kapital menór no kapital dezenvlovimentu.

Mais depois iha envelope fiscal ne’e ba ho kategoria rua deit salariu ba bem servisu ne’e nove miloes deit ne’e la tama kapital menos no kapital dezenvlovimentu

“Ohin aprezentasaun ne’e pasta verde ne’ebé entrega ne’e mai nafatin iha ami nia meja leten, ne’e mantein ho nove miloes, ne’e iha kategoria tolu salariu vensimentu, bens servisu no transferénsia públika. Transferensia ne’e atu transfere ba ANATL tanba nia empreza públika.  Mas ohin diskripsaun ami husu atu mantein. ami nia proposta inisial 20 miloes. Diskusaun lao kleur oituan tanba ho ajénsia sira. Ajénsia lima mak tutela ba iha mtk maibe so haat deit mak aprezenta sira nia orsamentu mak IP ida EP ne’e la aprezenta sira nia orsamentu tanba sira nia orsamentu hamutuk ho MTK nemak transferensia públika nemak ANATL. Hotu-hotu akomoda de’it lahatete ida ne’e liu saláriu vensimentu tenki ko’alia ho funsaun públika tanba funsaun publika halo ejersisiu iha ne’eba atu hare totál ema nain hira, permanente ne’e iha kontratadu ne’e hira, osan hira depois desijaun ne’e mai ikus ne’ebé ohin seida’uk iha desijaun atu mantein envelope fiskál ne’ebé sira fó ba ami ne’e nove miloes ou mantein ami nia pedidu inisial 20 miloes” dehan Ministru Manetelu ba Jornalista sira iha sala auditorium Ministériu Finansas Aitarak Laran Dili. 

Ba jornalista sira Ministru Manetelu realsa Orsamentu milaun rua nulu latama ba orsamentu ne’ebé sei aloka ba fundu infraestrutura, iha fundus infraestutura orsamentu ne’e sei jere husi Ministéiru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, osan refere sei uja ba iha kontinuasaun espansaun no dezenvolvimentu ba Aeroportu Internasional Nicolau Lobato, estudu viabilidade  sei remata iha 2026 hafoin se halo konstruksaun portu Atauro portu Com, no portu Kairabela JICA sei kontrui ho grant, Governu Timor-Leste tau de’it kontra partida Rihun atus lima tuir JICA husu depois avansa ho estudu viabilidade portu Manatuto, kontinua ho konektividade nasionál sira ne’e sentru dadus mos sei tama iha fundus infraestrutura ida milaun rua nulu ba de’it saláriu vensimentu, transferénsia públika iha um pontu oitu miloes transfere ba ANATL no iha kapital menór sei aloka sosa kareta balu iha ministerium, tanba kareta balu sosa desde desde 2012 ne’ebe kareta nia kondisaun ladiak, sei aprova enkuantu kareta sira tuan ne’e, sei Haruka fila fali ba patrimoniu estadu. 

Reuniaun KRO ne’e hala’o iha salaun Ministériu Finansas (MF) Aitarak-Laran hahú iha tersa 05 Agostu 2025 no tuir Kalendáriu reuniaun Komité Revizaun Orsamentu 2026 sei remata iha sábadu loron 23 Agostu 2025.

 

Le'e tan
null

Ministériu Transporte No Komunikasaun Kontinua Halo Revizaun Ba Oje 2026 Foka Liu Ba Jestaun Rekursu Umanu No Diplomasia Internasionál


Díli, 06 agostu 2025 — Enkontru ba loron da-ruak Ministériu Transporte no Komunikasaun kontinua halo diskusaun tékniku kona-ba revizaun ba aprezentasaun PowerPoint Orsamentu Anuál ne’ebé sei submete ba Komisaun Revizaun Orsamentu (KRO). Enkontru ne’e prezide husi Ministru Transporte no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu no involve Diretór Jerál sira, Diretór Nasionál sira, no Asesór sira Gabinete Ministru nian.

Aleinde halo akompañamentu kona-ba ajustamentu ba konteúdu aprezentasaun bazeia ba planu estratéjiku loron dahuluk nian, diskusaun sira iha loron da-ruak foka liu ba asuntu prinsipál tolu: alokasaun orsamentu ba tinan 2026, orsmantu adisional sira, inklui identifikasaun ba forsas traballu. 

Iha okaziaun ne’e ko’alia mós kona-ba Timor-Leste nia adezaun no partisipasaun ativu iha organizasaun internasionál sira hanesan Universal Postal Union (UPU), Organizasaun Marítima Internasionál (IMO), no Organizasaun Internasionál ba Aviasaun Sivíl (ICAO). Iha fulan hirak oin mai, organizasaun sira ne’e sei hala’o eleisaun ba pozisaun xave sira, no Timor-Leste hanoin hela atu apoia kandidatu sira husi proposta ne’ebé simu ona husi nasaun amigo sira. 

Antes remata enkontru Ministru Manetelu husu ba direjente sira atu iha kompromisu konjuntu kontinua hametin koordenasaun entre unidade sira, aliña estratéjia jestaun orsamentu nian ho nesesidade reál sira iha terrenu, no prepara enkuadramentu integradu ida ba planeamentu rekursu umanu no ajenda diplomasia téknika nian. Kompromisu ida-ne’e reflete Ministériu Transporte no Komunikasaun nia determinasaun atu hala’o nia funsaun servisu públiku ho forma profisionál, responsivu no orientadu ba rezultadu, enkuantu hametin Timor-Leste nia pozisaun iha nivel rejionál no globál.

Le'e tan
null

Prezidente Repúblika José Ramos-Horta Abertura Konferénsia Ekonómiku No Negósiu Timor-Leste No Austrália.


Dili, 06 Agostu 2025 – Ministru Transporte no Komunikasaun, Eng. Miguel Marques Gonçalves Manetelu, partisipa Konferénsia Ekonómiku no Negósiu Timor-Leste no Austrália. Haburas Komérsiu no Investimentu Entre Timor-Leste no Austrália iha salaun multiuzo GMN Bebora Dili.

Konfer’ensia ne’e realiza hodi komemora tinan 25 parseria Austrália no Timor-Leste

Objetivu husi konfer’ensia ne’e atu hametin lasu ekonómiku liuhusi promove investimentu iha setór xave sira, inklui agrikultura, turizmu, manufatura, no rekursu minerál sira. Austrália sai nu’udar parseiru ida ne’ebé metin iha Timor-Leste nia viajen ba estabilidade no prosperidade. Timor-Leste kontinua hametin kooperasaun iha komérsiu, investimentu, no ligasaun povu ho povu ne’ebé sei dudu kresimentu sustentável ba ita-nia nasaun rua ne’e."

Austrália sai parseiru dezenvolvimentu no seguransa ne’ebé boot liu, Timor-Leste no Austrália ativamente sai parseiru ne’ebé metin liu iha kooperasaun sira iha setór oioin, inklui Dezenvolvimentu, Diversifikasaun Ekonómika, programa Mobilidade Traballu Pasífiku Austrália (PALM), projetu infraestrutura boot sira, Edukasaun, Seguransa no Defeza,ligasaun entre Povu, Apoiu baTimor-Leste nia membru OMK no adezaun ba ASEAN

Konferénsia ne’e partisipa husi Ministra Australia ba Dezenvolvimentu Internasionál Austrália, Dra. Anne Aly MP. Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão, Vise-Primeiru Ministru, Ministru Kordenadór Asuntu Ekonómiku no Ministru Turizmu no Ambiete, Francisco Kalbuady Lay.

Le'e tan